Kārļa Staltes apliecinājums par saņemto maksu par lībiešu valodā tulkotā „Ūž Testament” (Jaunā Derība) 42 eksemplāriem, ko Līvu savienība iegādājās Ziemassvētku dāvanām
Kārļa Staltes apliecinājums par saņemto maksu par lībiešu valodā tulkotā „Ūž Testament” (Jaunā Derība) 42 eksemplāriem, ko Līvu savienība iegādājās Ziemassvētku dāvanām.
„Jaunā Derība” lībiešu valodā
Dokumenti no mapes „Līvu biedrības lībiešu tautas nama būves un citu izdevumu un ieņēmumu dokumentu kopojums 25.1.1934.–11.11.1940.” sniedz labu ieskatu Līvu savienības rūpēs un ikdienas darbos šai laika posmā. Pirkumu kvītis liecina, ka Līvu savienība kopš 1937. gada Ziemassvētkos gādāja dāvanas lībiešu bērniem, kā arī savienības biedriem. Rīgā, Ventspilī, Mazirbē tika pirkti kabatas lakatiņi, lakatiņi, šallītes, zeķes, konfektes, cepumi, karameles, eglīšu konfektes, piparkūkas. Starp tradicionālo Ziemassvētku dāvanu pirkumu kvītīm īpašu uzmanību piesaista lībiešu kultūras un sabiedriskā darbinieka Kārļa Staltes parakstītais dokuments „Tīedamizõks”:
“Zināšanai”
Par 42 “Už Testament” eksemplāriem (gabalā 50 santīmi) Ziemassvētku dāvanām esmu saņēmis 21 latu.
18. februārī, 1939. gadā
K. Stalte
Kasieris G. Dembergs
Priekšnieks P. Breinkopfs
No mammas Valdas Marijas Šuvcānes mantojumā man ir saglabājies pirmais „Ūž Testament” (Jaunā Derība) izdevums, kas viņas īpašumā ir nokļuvis 1937. gada 3. augustā. Atceros, ka bērnībā man šī grāmata likās tāda noslēpumaina, rakstīta nesaprotamā valodā, ko pat izburtot lāgā nevarēju. Par baznīcu un Jēzu toreiz neko daudz nezināju, bet, šķirstot grāmatu, iztēlojos, ka tā stāsta par tālām zemēm un svešiem ļaudīm. Šo īpašo sajūtu pret „Ūž Testament” esmu saglabājusi līdz pat šodienai.
„Ūž Testament” pirmā izdevuma titullapa.
„Jaunās Derības” iznākšana lībiešu valodā 1937. gadā bija nozīmīgs notikums lībiešu kopienai, jo tas bija būtisks papildinājums gauži nabadzīgajam lībiešu literatūras klāstam. 20. gs. 20. gados Tartu Akadēmiskā dzimtās valodas biedrība (Akadeemiline Emakeele Selts) bija izdevusi piecas plānas lasāmgrāmatiņas, bet 1924. gadā Tallinā iznāca Kārļa Staltes (1870—1947) dzejoļu krājums «Līvõ lōlõd», kurā bija ievietoti 28 dzejoļi. Tās bija pirmās laicīga satura grāmatas lībiešu valodā. Somiskuma savienība (Suomalaisuuden Liitto) 1935. gadā izdeva lībieša Pētera Damberga (1909–1987) sastādīto mācību grāmatu „Jemākīel lugdõbrōntõz skūol ja kuod pierāst” (Dzimtās valodas lasāmgrāmata skolai un mājām) pirmajām trim klasēm. No 1931. līdz 1939. gadam ar Helsinku Akadēmiskā radu tautu kluba (Helsingin Akateeminen heimoklubi) atbalstu iznāca mēnešraksts „Līvli” lībiešu valodā, bet „Lībiešu draugu biedrība Latvijā” izdeva kalendārus 1933. un 1934. gadam. Tā tolaik bija visa lasāmviela lībiešu valodā.
Savukārt ceļš līdz Bībeles tulkojuma tapšanai bija garš un sarežģīts. Ideja par Bībeles tulkošanu lībiešu valodā radās jau 1922. gadā. Mazirbē dzīvojošais lībietis Kārlis Stalte 1922. gada 17. decembrī vēstulē profesoram Lauri Ketunenam (Lauri Kettunen, 1885–1963) rakstīja, ka vajadzētu tulkot Bībeli lībiski un uzrakstīt kādas garīgas dziesmas, kā arī meklēt mācītāju sprediķošanai lībiešu valodā. K. Stalte bija iesaistījies lībiešu sabiedriskās organizācijas „Līvõd Īt” dibināšanā. Viņš jau pirms savienības dibināšanas mēģināja risināt lībiešu kopienai svarīgus jautājumus – lībiešu pagasta organizēšanu, lībiešu valodas mācīšanu skolās, lībiešu valodā runājoša mācītāja nodrošināšanu. Šos jautājumus viņš turpināja kārtot arī kā Līvu savienības priekšsēdētājs. K. Stalte ilgus gadus bija arī Mazirbes baznīcas draudzes ķesteris.
Nodoms izdot Bībeli lībiešu valodā īstenojās gan tikai pēc 15 gadiem. 1930. gada 15. janvārī K. Stalte raksta L. Ketunenam: „(..) Esam bez mācītāja. Varbūt pēc gada Mazirbē varētu nākt mācītājs, kurš prot igauniski un solās mācīties līvu valodu. (..) Varbūt par šo lietu var ieinteresēt mācītāju Malmivaara, kad viņš atbrauks. (..)” Tā paša gada vasaras sākumā Somijas Modinātājbiedrības (Herättäjä-Yhdistys) pārstāvji Mati Pesonens (Matti Pesonen, 1868–1957) un Arvi Malmivāra (Arvi Malmivaara, 1885–1970) apmeklēja Latviju, un pēc brauciena Modinātājbiedrībai iesniedza priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem, no kuriem svarīgākais bija „Jaunās derības” tulkošana. Nolēma, ka tās tulkošanu varētu veikt vācu un lībiešu valodu labi protošais Kārlis Stalte, bet tulkojuma redaktors varētu būt Helsinku Universitātes profesors Lauri Ketunens.
Sākotnēji domāja, ka par Bībeles tulkošanu un izdošanu varētu rūpēties Britānijas un ārzemju Bībeles biedrība, bet, saņemot no tās atteikumu, ka „lībieši esot pārāk maz un visi protot latviešu valodu, kurā Jaunā derība ir pieejama”, Modinātājbiedrība pieņēma lēmumu ideju īstenot pati. Vispirms tulkošanai izraudzījās īsāko variantu, bet darba gaitā noskaidrojās, ka iespējams iztulkot visu „Jauno derību”, no kuras pirmajā piegājienā plānoja izdot visus evaņģēlijus un apustuļu darbus.
Stalte pie „Jaunās Derības” tulkošanas ķērās 1931. gadā un vēstulēs profesoru L. Ketunenu informēja, kā veicas ar tulkojumu. 1931. gada 12. septembrī:
„(..) Mēģināju pārtulkot Jāņa evaņģēliju, un man rodas jautājumi, ko uz savu galvu neņemos atrisināt. (..) Vajadzētu atrast konsekvenci Bībeles tulkojumā. (..)”
1931. gada 16. decembrī:
„(..) Garīgās dziesmas nu man ir viens simts (100), un es domāju, ka pirmajai izdotajai grāmatai tas ir pietiekami. 84 dziesmas jau ir pie mācītāja Ervies kritikai, tās citas man vēl ir mājās. Šo darbu es nu beigšu un varēšu intensīvāk ķerties pie Bībeles pārcelšanas.
Katrs sākums ir grūts, tā tas ir arī ar to pārcelšanu. Daudz laika paņēma jau tas, kamēr es visas palīglietas, testamentus un vārdnīcas dabūju kopā. Sākot pārcelšanu, izrādījās, ka Derības visās valodās – somiski, igauniski, latviski un vāciski – nebūt nav vienādas. (Mācītāji pārceļot katrs pēc savas saprašanas ir gan kaut ko izlaiduši, gan pielikuši klāt, gan pārveidojuši.) Tāpēc es pavaicāju mācītājam Ervie, pie kādas valodas man turēties. Somu valoda man ir sveša, un, kad viņš nu uzskatīja, ka pie grieķu valodas, tad es to pārcelšanu veicu pēc grieķu valodas. Arī tas padara sākumu grūtu. Kaut esmu deviņus semestrus grieķu valodu mācījies, tomēr visu mūžu tā nav nākusi priekšā [bijusi vajadzīga], tā kā ir jau nedaudz aizmirsta. Kad es redzu, tad es to gan drīz atkal dabūju rokā, bet pirmā pārceltā nodaļa ir jāuzskata vēl par mēģinājumu, visvairāk vēl arī tāpēc, ka Jūs tos neesat redzējis un neesat teicis savu vārdu.
Tā kā viena daļa no pirmās nodaļas ir pie mācītāja Ervie, tad es sūtu Jums izskatīšanai otro un trešo nodaļu. Es lūdzu piezīmēt, ko Jūs tur citādi gribētu, un to loksni tad atkal sūtīt atpakaļ, lai varētu tekstu drukāšanai pierakstīt. Esiet tik labs un izskatiet cauri arī tos skaidrojumus, ko esmu zem teksta pierakstījis. (..)”
[No lībiešu valodas tulkoja Valts Ernštreits.]
1934. gadā tulkojums bija pabeigts un sākās tā rediģēšana. „Jaunās Derības” tulkojuma manuskriptu izskatīja somu mācītājs H. K. Ervie (Helle Kalervo Erviö, 1906–1951), ar viņa piezīmēm tulkojums nokļuva Somijā, kur to izskatīja profesors Lauri Ketunens. Galveno korektūru veica Veine Kirele (Väinö Kyröla, 1909–2003). Darba beigās korektūru pārskatīja arī Helsinku Universitātes teoloģijas students, lībietis no Košraga ciema, Edgars Volganskis (no 1940. gada Vālgamā, Vaalgamaa, 1912–2003).
Mēnešraksta „Līvli” 1936. gada 9. numurā (oktobris/novembris) lībiešu jūrmalas iedzīvotājiem tika vēstīts: „Kamēr redakcija nodarbojās ar „Līvli” salikšanu, no Somijas pienāca ziņa, ka „Jaunā Derība” lībiešu valodā ir gatava drukāšanai. Tā varam cerēt pēc neilga laika dabūt lasīt Dieva vārdus dzimtajā valodā. Redakcija.”
1937. gada martā Somu literatūras biedrības izdevniecībā Helsinkos tika nodrukāta „Jaunās derības” pirmā daļa „Ūž Testament. Evangeliumõd ja apostõld tīed“ – evaņģēliji un apustuļu darbi – 1500 eksemplāru lielā metienā. No tiem 500 iesēja, bet pārējie palika gaidīt noliktavā otrās daļas iespiešanu. Pēc Modinātājbiedrības datiem, no iesietajām grāmatām izdevies izplatīt ne vairāk kā pusi.
Mēnešraksta „Līvli” 1937. gada 7. numurā (jūlijs) lībiešu sabiedriskais un kultūras darbinieks Didriķis Volganskis (no 1940. gada Valgums, 1884–1968) rakstīja:
„Kā jau „Līvli” lasītājiem ziņots, pie Jaunās Derības tulkošanas lībiešu valodā pagājuši vairāki gadi. Darbs bijis ļoti smags, tāpēc tas veicies tik lēni. Laiku paņēmis arī tas, kamēr zinātnieki, filologi un teologi to caurskatījuši.
Tagad, neraugoties uz visām grūtībām, Helsinkos ir iznākusi Jaunās Derības lībiešu valodā pirmā puse, t. i., — visi evaņģēliji un Apustuļu darbi. Naudas trūkuma dēļ visa Jaunā Derība nav varējusi iznākt.
Jaunās Derības tulkošanu veicis K. Stalte, un pie tās strādājuši arī profesors L. Ketunens, maģistrs V. Kyröla, skolotājs Pesonens un mācītājs Ervie. Jauno Derību sūtīs uz jūrmalu un izdalīs lībiešiem. Par to, kā to sadalīs, rakstīs kādu citu reizi.”
Interesants ir ar pseidonīmu „līvli” [lībietis] „Līvli” 1937. gada 8. numurā (augusts) publicētais raksts „Mazliet par iznākušo Jauno Derību”:
„(..) Mana raksta nolūks nav aprakstīt to, cik daudz grūtību, rūpes un izdevumu tas prasījis no izdevējiem. Ceru, ka būs cits, kurš to darīs. Es ar savu rakstu gribu pagriezties uz lībiešu pusi un jautāt: „Kā lībieši šo grāmatu pieņems?” Vai tā, kā to dara ar katru retu grāmatu — tā tiks nolikta prom, varbūt ietīta papīrā un nolikta plauktā? Tādas domas Modinātājbiedrībai nav bijušas. Tā cerēja, ka lībieši grāmatā meklēs un atradīs gudrību mūžīgai dzīvošanai.”
„Jūrmalas valoda, mana dzimtā valoda, Svēta man ir tava skaņa,” tā skan pazīstamā lībiešu dziesma. Uzrakstīta mums svētajā dzimtajā valodā — vai gan tādai grāmatai nebūtu mums jābūt dubulti dārgai, kuru katrā brīdī ņemtu rokā, lasītu un mācītos, grāmatai, kuru nelaistu no rokām ārā! (..)”
Spriežot pēc rakstiem „Līvli”, „Jaunā derība” varētu būt nonākusi lībiešu jūrmalā 1937. gada jūlija beigās. Kam un kā to dalīja, manā rīcībā ziņu nav. V. M. Šuvcānes ”Ūž Testament” eksemplārs datēts ar 3. augustu, tātad augusta sākumā kādus eksemplārus iedzīvotāji jau bija saņēmuši. Manai mammai tad bija tikai 14 gadu, un viņa mācījās Mazirbes valsts pamatskolas 5. klasē. Kā „Ūž Testament” nonāca viņas rokās, nekad diemžēl neiedomājos pajautāt. Savukārt K. Staltes parakstītais dokuments liecina, ka 42 eksemplārus Līvu savienība iepirka 1938. gada Ziemassvētku dāvanām.
Pilnīgs „Ūž Testament” izdevums iznāca 1942. gadā, kad svinēja somu Bībeles 300 gadu jubileju. Šai izdevumā līdzās 1937. gadā iznākušajiem evaņģēlijiem un apustuļu darbiem ir iekļautas arī atlikušās „Jaunās Derības” daļas, kā arī M. Pesonena ievads un pēcvārds. Savus adresātus gan šī vislielākā lībiešu grāmata varēja sasniegt krietni vēlāk, 90. gados, kad lībiešu valodas pratēju skaits bija ievērojami sarucis.
„Ūž Testament” 1942. gada izdevums.
Satura rādītājs.
Piebilstams, ka K. Staltes sakārtotā lībiešu garīgo dziesmu grāmata „Līvlizt vaimli loulrōntōz”, kurā ir 77 korāļu tulkojumi, 21 paša K. Staltes sacerēta un četras citu lībiešu autoru garīgās dziesmas, ar Modinātājbiedrības un Igaunijas sabiedrības atbalstu iznāca 1939. gadā Helsinkos. Nelielā grāmatiņa lībiešus sasniedza laikā, kad Eiropā jau bija sācies karš, un turpmāko politisko pārmaiņu dēļ garīgo dziesmu grāmatiņa nevarēja tikt izmantota.
K. Staltes sastādītās garīgo dziesmu grāmatas titullapa.
2020. gads Lībiešu kultūrtelpā pagāja lībiešu kultūras un sabiedriskā darbinieka Kārļa Staltes 150 gadu jubilejas zīmē. Kārlis Stalte bija dzejnieks, tulkotājs, Līvu savienības dibinātājs, tās pirmais priekšsēdis un valdes loceklis, pirmās lībiešu valodas ābeces autors, mēnešraksta “Līvli” redaktors, kā arī ilggadējs Mazirbes ķesteris.
Trāpīgi Kārļa Staltes devumu lībiešu kultūrā 1993. gadā novērtēja Somijas prāvests Edgars Vālgamā, kurš pats savulaik bija piedalījies „Ūž Testament” pārskatīšanā:
„Ja vērtējam kopumā — toreiz Stalte lībiešu lietās bija pirmais, tas nu gan jāatzīst. Viņš galvenokārt strādāja ar papīru un zīmuli, kamēr citi darbojās organizatoriski un praktiski. Taču to, ko Stalte izdarīja ar zīmuli, tai laikā lībiešu lietā neviens cits nebūtu varējis.”
Izmantotie materiāli.
Blumberga R. Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. R., Līvõ Kultūr sidām, 2013. 231.–233. lpp.
Ernštreits V. Lībiešu rakstu valoda. R., Latviešu valodas aģentūra, 2011. 143.–145. lpp.
Šuvcāne V. M. Mazirbe — mazs ciems jūrmalā. R., Jumava, 2006. 63.–64.lpp.
Līvli, 1936. gada Nr. 9., 4. lpp., 1937. gada Nr. 7., 2. lpp., 1937. gada Nr. 8, 3. lpp.
Staltes Kārļa vēstules Lauri Ketunenam. Edgara Vālgamā noraksti.
Vālgamā Edgars. Saruna Somijā, Īti (Iitti) baznīcciemā 1993. gada 23. decembrī. Pierakstījusi Baiba Šuvcāne.
VPP “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” (VPP-IZM-DH-2020/1-0001)
