Ķempju Kārļa dzejolis “Tuļpuķķiž” (Ugunspuķēs)
2021. gada augustā notikušās Lībiešu vasaras universitātes laikā dzejnieks Ķempju Kārlis, kurš raksta Salacas lībiešu valodā, radījis vienu no saviem jaunākajiem dzejoļiem “Ugunspuķēs”. Salacas lībiešu valoda jeb lībiešu valodas Vidzemes dialekts ir lībiešu valodas variants, kas runāts lībiešu senajā Metsepoles novadā, un Ķempju Kārlis ir vienīgais dzejnieks pasaulē, kurš rada dzeju šajā zudušajā un noslēpumainajā valodā. Tikpat noslēpumaina ir arī viņa dzeja, kā rakstījis igauņu rakstnieks un mākslas kritiķis Marts Velskers, “šajos dzejoļos nozīmes pilna ir valoda, vietas un mīlestība, kam nerūp laiks”.
tuļpuķķiž
syu vīmi tuļ
mer peru pilu
utab ta ķädde
kītebed ku jenim
sie kruon ruja
ab lask tunda
ǖdegid karde
nei ma irmig
nūškub jega puķķi
nūškub jega āņe
abku sin jenge
tuļpuķķi tuļ
lämtub touvizt
ǖd tēd reiz
ugunspuķēs
vasaras pēdējā liesma
mākonis jūras krāsā
satver to rokās
stāsta – tā kroņa
kaite vairs
neļauj sajust
nevienu smaržu
tā es ar bailēm
cenšos ikvienu ziedu
ikvienu zāles stiebru
kā tavu dvēseli sasmaržot
ugunspuķu uguns
debesis silda
pa vienai vien zvaigznei
(atdzejojis Valts Ernštreits)
