Vakar, 09.07.2024., notika ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) Globālās vadības grupas sēde. Tajā tika apstiprinātas četras ekspertu (Ad-hoc) grupas, kuru uzdevums ir veikt izpēti un sniegt rekomendācijas desmitgades globālajai vadības grupai, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju valodu apguvi, pārmantošanu, tiesisko statusu un digitālo vienlīdzību. Atverot sēdi, UNESCO Ģenerāldirektores vietnieks Komunikācijas un informācijas jautājumos Dr. Tafiks Dželasi (Dr. Tawfik Jelassi) sacīja: “Ad-hoc grupas ir atslēgas elements desmitgades iedzīvināšanai.”
Divās no šīm ekspertu grupām ievēlēti arī LU Lībiešu institūta pārstāvji. Institūta vadošā pētniece Dr. philol. Gunta Kļava darbosies ekspertu grupā, kuras uzmanības centrā ir pirmiedzīvotāju valodu apguves un valodas lietojuma jomu nodrošināšana (Provision of education and domains for indigenous languages), savukārt vadošais pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits ir ievēlēts par pirmiedzīvotāju valodu digitālajai vienlīdzībai un digitālā lietojuma jomām veltītās ekspertu grupas (Digital equality and domains) līdzpriekšsēdētāju.
Latvija ir aktīvi iesaistījusies ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) norisēs un starptautiskās pirmiedzīvotāju politikas veidošanā jau kopš 2021. gada, kļūstot par vienu no desmitgades Globālās vadības grupas dalībniekiem, ar saviem ierosinājumiem iesaistoties desmitgades globālā pasākumu plāna izstrādē un daudzās ar pirmiedzīvotāju valodu ilgtspējas un digitālās konkurētspējas nodrošināšanu saistītās iniciatīvās.
Lībieši – Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu Kī – ANO Staptautiskās pirmiedzīvotāju desmitgades atklāšanas pasākumā Parīzē, 2022. gada 13. decembrī.
Desmitgades globālajā vadības grupā Latviju pārstāv LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, kurš 2023. gadā rotācijas kārtībā pildīja arī vadības grupas līdzpriekšsēdētāja amatu. Tieši šajā laikā un pēc viņa tiešas iniciatīvas tika pieņemt lēmumus par darba grupu izveidi, lai padarītu efektīvāku globālās vadības grupas darbu un nodrošinātu taustāmu un paliekošu rezultātu. Ekspertu grupās tiks apkopoti labās prakses piemēri, izstrādāti politikas dokumenti un rekomendācijas (tostarp mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā), kā arī organizēti pirmiedzīvotāju jautājumu ekspertu tīklošanās pasākumi visā pasaulē.
ANO Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu desmitgade (2022–2032) ir ANO izsludināts un UNESCO administrēts desmit gadus ilgs iniciatīvu un pasākumu kopums, kas paredzēts uzmanības pievēršanai pasaules valodu daudzveidībai, it īpaši pirmiedzīvotāju valodām, kas veido lielāko daļu no aptuveni 7000 pasaulē runātajām valodām, taču vienlaikus ir arī pastāvīgi apdraudētas.
Lībiešu valoda ir viena no dažām oficiāli atzītajām Eiropas Savienības pirmiedzīvotāju valodām līdztekus sāmu valodām Zviedrijā un Somijā. Lai gan šobrīd lībiešu valoda ir viena no pasaules apdraudētākajām un runātāju skaita ziņā mazākajām valodām, savulaik tā skanējusi lielā daļā mūsdienu Latvijas, kas redzams gan daudzajos lībiešu aizguvumos latviešu valodā un tās izloksnēs, gan visos savulaik lībiešu apdzīvotajos novados atrodamajos lībiskajos vietvārdos. Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, 2023. gadu LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru bija izsludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.
LU Lībiešu institūta direktors un ANO Staptautiskās pirmiedzīvotāju desmitgades Globālās vadības grupas līdzpriekšsēdētājs Valts Ernštreits piedalās diskusijās atklāšanas pasākumā Parīzē, 2022. gada 13. decembrī.
Savukārt Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ir 2018. gadā izveidota pētnieciska institūcija, kuras galvenie darbības virzieni ir lībiešu un lībiešu mantojuma pētniecība, kā arī apguves un lietošanas instrumentu veidošana lībiešu valodai un citām apdraudētajām valodām. Viena no galvenajām institūta darbības jomām ir digitālo resursu un valodas apguves instrumentu veidošana un īpaši mazu resursu valodu specifikai atbilstošas metodoloģijas un pieeju izstrāde. Institūta pētnieku iekļaušana ekspertu grupās ir arī atzinība institūta līdzšinējai darbībai pirmiedzīvotāju jomā.
