LU Lībiešu institūta krājumā – Nika Polmaņa lielformāta (122 x 207 cm) portrets no režisora Uģa Oltes topošās spēlfilmas “Upurga”.
Nika Polmaņa lielformāta portrets (122 x 207 cm)
LU Lībiešu institūta krājumā nonācis Nika Polmaņa lielformāta (122 x 207 cm) portrets no režisora Uģa Oltes topošās spēlfilmas “Upurga”. Portretu filmas vajadzībām zīmējusi Lāsma Olte, un tam par pamatu kalpojusi vienīgā Nika Polmaņa fotogrāfija, kurā viņš redzams ar vijoli un aiz jostas aizbāztu cirvi.
Nika Polmanis, dzimis Vaidē, Lāžu mājās 1823. gada 3. maijā, bija pirmais profesionāli izglītotais skolotājs lībiešu vidū, viens no pirmo lībiešu valodā tapušo grāmatu tulkotājiem. Viņam bija nozīmīga loma 19. gs. lībiešu kultūrvēsturiskajos procesos, tostarp tā dēvētā Lībiešu dumpja notikumos, kuru laikā lībiešu zvejnieki iestājās pret Dundagas barona iecerēto nesamērīgas nomas maksas piemērošanu. Par to viņam nācās bēgt no dzimtā Lībiešu krasta, ar Krišjāņa Valdemāra gādību viņš apmetās Novgorodas guberņā, kur 1903. martā arī mira. Nika Polmanis saviem skolēniem esot mācījis, ka “cilvēka laime nav tik daudz tur, kur daudz mantas, bet tur, kur ir prāta gaišums un godīgums” (Šuvcāne 2015, 56).
Uģa Oltes topošā spēlfilma “Upurga” vēsta par gidu, kurš mežonīgas pierobežas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas kolēģus – filmēšanas grupu, kas tur ieradusies filmēt reklāmu. Ielejā, kurā viņi ieklīduši, rudeņos uzplaukst dabas parādība, no kuras neprātīgā spēka nav pasargāti pat vietējie, kuri glabā savu stāstu.
Filmas tapšanas laikā tās režisoram un scenārija autoram radās iecere, veidojot dabas noslēpuma sargājošo vietējo tēlus, atainot tajos maz izzināto lībiešu pasauli un tās motīvus. Viens no šādiem motīviem ir arī filmā kafejnīcas ainā redzamā Nika Polmaņa portrets. Interesanti, ka Nika fotogrāfijā, kas bija mākslinieces rīcībā, viņa kājas nebija redzamas, tālab māksliniece, veidojot portretu, ļāva vaļu savām domām par to, kādu Nika Polmanis būtu vēlējies redzēt savu pilno tēlu.
Izmantotā literatūra
Šuvcāne, Baiba. Sauc par Vaidi mūsu ciemu. Rīga: Lauku Avīze. 2015, 382 lpp.
