30. novembris – 29. decembris
Sākam filmēt pirmās 10 lībiešu valodas stundas iesācējiem, kas būs pieejamas vietnē Tavaklase.lv 2023. gadā!
LU Lībiešu institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava (PostDoc Latvia projekts nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) izstrādājuši lībiešu valodas iesācējiem video nodarbību programmu, kuras pirmās 10 stundas tiek sagatavotas sadarbībā ar izglītojošās vietnes Tavaklase.lv komandu (VISC projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030)”). Mūsu skolotāji ir lībiešu jaunieši, ar kuriem kopā apgūt pirmos soļus lībiešu valodā būs jautri un interesanti. Pirmajās video stundās ikviens varēs iemācīties nedaudz pastāstīt lībiski par sevi un citiem, ieklausīties, kā skan lībiešu valoda, un arī iepazīt dažas pirms simts gadiem un mūsdienās stāstītas un sacerētas lībiešu spēles, rotaļas, dzejoļus un dziesmas. Paldies visai filmēšanas komandai Daniela vadībā un jo īpaši – visiem lībiešu jauniešiem, kuri piedalījās un kuri atbalstīja domās video sagatavošanu!
28. decembris
16. decembris
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits piedalījās Rīgas juridiskās augstskolas organizētajā konferencē “Latvijas ilgtspēja un valsts padome”, kurā citu starpā stāstīja par to, kā Latvijas valstiskuma un ilgtspējas nodrošināšanā būtu izmantojama lībiešu gadsimtiem ilgā pieredze savas identitātes un savdabības saglabāšanā.
14. decembris
13. decembris
LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis “Latvijas Radio 1” raidījumā “Zināmais Nezināmajā” stāsta par mazajām valodām globalizācijas laikmetā. Raidījuma ieraksts ir pieejams šeit.
UNESCO galvenajā mītnē Parīzē norisinās ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades augsta līmeņa atklāšanas pasākums. Piedaloties apaļā galda diskusijā “Lingvistiskā daudzveidības un daudzvalodības nozīme nākamajām paaudzēm”, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire stāstīja par Latvijas ieguldījumu sava pirmiedzīvotāju mantojuma saglabāšanā, akcentējot galvenos virzienus – juridisko – Latviešu vēsturisko zemju likumu, Valsts valodas likumu, praktisko – LU Lībiešu institūta darbību, kā arī starptautisko – lībiešu pārstāvju aktīvo dalību UNESCO Pirmiedzīvotāju un pirmvalodu aktivitātēs.
Latvijas pārstāvis un ANO Pirmiedzīvotāju desmitgades sagatavošanas darba grupas vicepriekšsēdētājs LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits savā uzrunā desmitgades atklāšanas pasākumā uzsvēra pirmvalodu digitalizācijas nozīmību un runāja par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krimas okupāciju kā lielāko šī brīža apdraudējumu pirmvalodām un pirmiedzīvotājiem mūsu reģionā. Ņemot vērā šī jautājuma starptautisko nozīmību, 36 UNESCO dalībvalstis ir publicējušas kopīgu paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā un tās ietekme uz Ukrainas pirmiedzīvotājiem.
ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades atklāšanas pasākuma kultūras programmu ievadīja lībiešu dziedātāja un sabiedriskā darbiniece, ansambļa “Skandinieki“ vadītāja Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu-Kī. Šī ir pirmā reize, kad tika augsta līmeņa arēnā bija dzirdama arī Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu balss un savdabīgākā gadskārtu ieraža – putnu modināšana.
Pasākuma norise un programma pieejama šeit. Pasākuma video ieraksts pieejams UNESCO YouTube kanālā.
8. decembris
7. decembris
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits Latvijas Radio 1 stāsta par “Lībiešu mantojuma gada 2023” mērķiem, norišu plāniem un līdzdalību pasākumu organizēšanā. Vairāk par lībiešu mantojumu Latvijā un “Lībiešu mantojuma gada 2023” plāniem, intervijas ierakstā šajā saitē.
Latvijas Radio 1 raidījumā “Reģioni krustpunktā” stāsts par nemateriālo kultūras mantojumu (NKM) jeb dzīvo mantojumu, vērtībām, kas kopš 2017. gada ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūra mantojuma sarakstā. Raidījumā Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mērķus, lomu reģiona kultūras vērtību apzināšanā un sadarbības aspektus ieskicē LU Lībiešu institūta viespētniece un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāve Lolita Ozoliņa.
Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu.
Lībiešu mantojuma gada sākumu iezīmē divi būtiski tematiski notikumi. 2022. gada nogalē Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras identitātes stūrakmens ir tās lībiskais valodas un kultūras mantojums, savukārt 2022. gada 13. decembrī norisināsies ANO izsludinātās Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) galvenais atklāšanas pasākums, kurā uzstāsies lībiešu dziedātāja Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu Kī, liekot pirmo reizi tik augsta līmeņa starptautiskajā arēnā skanēt arī Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – balsij. Plašāka informācija par Lībiešu mantojuma gadu lasiet šeit.
25. novembris
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa saņēma apliecinājumu par tās iekļaušanu iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
24. un 25. novembris
LU Lībiešu institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) piedalās Liepājas Universitātes 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Vārds un tā pētīšanas aspekti”, kas šogad veltīta Jāņa Endzelīna gada ieskaņai. Vairāk par konferenci šeit.
24. novembris
Izzinot Latvijas vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko teritoriju identitāti, Latvijas Radio 1 raidījumā “Stūru stūriem” saruna par Lībiešu krasta identitātes vēsturiskajām saknēm un izaicinājumiem mūsdienās. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktorsValts Ernštreits, institūta vadošā pētniece un Lībiešu kultūras centra vadītāja Renāte Blumberga un “Lībiešu savienība” vadītāja Ieva Ernštreite.
17. novembris
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tika atvērts jauns izdevums par lībiešu mantojumu – Latvijas muzeju krājumos atrodamo Ziemeļkurzemes lībiešu etnogrāfisko priekšmetu katalogs. Tas tapis muzeja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Vēstures Muzeju, Ventspils muzeju, Rojas Jūras Zvejniecības muzeju un LU Lībiešu institūtu. Katalogā apkopoti zvejā, saimniecībā un ikdienā lietoti priekšmeti, kas iegūti Latvijas zinātnieku ekspedīcijās Lībiešu krastā. Jaunais katalogs ir liels solis Latvijas krātuvēs atrodamā lībiešu mantojuma apkopošanā un pieejamībā. Katalogā iekļauto priekšmetu atlasi veica lībiešu etnogrāfiskā mantojuma pētniece Īrisa Priedīte, kataloga sastādītājas konsultants – Mārtiņš Kuplais, izdevuma konsultanti – Valts Ernštreits, Gunta Kļava.
15. novembris
Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē, notika simpozijs “Ivrits kā cilvēces mantojuma bagātība: pagātne, tagadne un nākotne”. To organizēja biedrība “B’nai B’rith”, kas jau kopš 19. gadsimta vidus nodarbojas ar ivrita revitalizāciju, pētniecības, attīstības un standartizācijas veicināšanu. Simpozijā ar uzrunu par ANO Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022–2032) un lībiešu valodas situāciju uzstājās arī LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
9. novembris
LU Lībiešu institūtā uzņemam LU Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru studiju studentus, kuri izvēlējušies savu studiju praksi veikt institūtā.
5. novembris
Žurnāla “Domuzīme” rīkotās sarunas publikācija “Dzīva vai mirusi. Par prūšu un lībiešu valodām sarunājas Valts Ernštreits un Valdis Muktupāvels” ziņu portālā “DELFI Kultūra”.
4. novembris
LU Lībiešu institūta viespētniece Ieva Vītola piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XVI” tematiskajā sekcijā ar referātu “Lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana pandēmijas laikā”. Referāta abstrakts pieejams tēžu krājuma 95. lpp.
26. oktobris
Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē pieņemts lēmums par četru jaunu vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā. Divas no tām ir kultūrtelpas: Nīcas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde) un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa (pieteicējs: biedrība “Smailes”), kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.
17. oktobris
17. oktobrī Rīgas pilī pēc Valsts prezidenta aicinājuma notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”. Vērtīgajā un aktuālajā diskusijā par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē piedalījās arī LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Diskusijas ieraksts šeit.
15. oktobris
Institūtā viesojas lībiešu jaunieši! Tikāmies, lai iepazītos ar to, kā notiek lībiešu valodas pētniecība, un pārrunātu lībiešu valodas apguves vajadzības un plānus. Institūta direktors un pētnieks Valts Ernštreits, pētniece Milda Dailidėnaitė un pētniece Gunta Kļava (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) pastāstīja par lībiešu valodas resursu veidošanu, lībiešu valodas apguvei nepieciešamo un noskaidroja jauniešu vajadzības.
11. oktobris
ReTV sižetā par LU LI pētnieku un kolēģu no Falmutas Universitātes, Grēningenes Universitātes un Tartu Universitātes projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” īstenošanu. Sižets pieejams šeit.
No 7. līdz 8. oktobrim
7. oktobrī, ievadot astotās Lībiešu kultūras dienas pasākumus, Ventspils Galvenā bibliotēkā tika atklāta dabas fotogrāfa pētnieka Viļņa Skujas fotoizstāde “Spalvainie, matainie, glumie un zvīņainie Ziemeļkurzemes iemītnieki”. Pēcpusdienu noslēdza Zanes Ernštreites vadītā diskusija par lībisko identitāti un piederības izjūtu. Dienas pasākumu fotogalerija šajā saitē.
Sestdienas, 8. oktobra rīts iesākās ar piemiņas brīdi pie dzejnieka, tulkotāja un lībiešu valodas kopēja Jāņa Prinča pieminekļa un turpinājās Ventspils Galvenās bibliotēkas telpās ar LU Lībiešu institūta pētnieku populārzinātniskiem lasījumiem, Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors stāstīja par lībiešu izcelsmes vietvārdiem un apvidvārdiem, to veidošanos un mantojumu latviešu valodā. Par lībiešu valodas liecībām un dzimtām Kurzemes krasta ciematu kapsētās referēja Baiba Šuvcāne. Savukārt par lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma pētījuma liecībām un novērojumiem lībiešu vēsturiski apdzīvotajās zemēs – Kurzemē un Ziemeļvidzemē, stāstīja LU Lībiešu institūta viespētnieces Ieva Vītola un Lolita Ozoliņa. Lībiešu kultūras dienas noslēdzās ar Saulkrastu jauktā kora “ANIMA” koncertprogrammu “Līvu sasaukšanās” koncertzālē “Latvija”. 8. oktobra pasākumu fotogalerija skatāma šajā saitē.
Lībiešu kultūras dienas Ventspilī rīko nodibinājums „Ventspils lībiešu apvienība Rānda” un Līvu savienības Ventspils nodaļa sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu.
Lībiešu kultūras dienas finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Ventspils pilsētas dome un Igors Skoks. Lībiešu kultūras dienu Ventspilī sadarbības partneri ir Ventspils Galvenā bibliotēka, SIA “Kurzemes filharmonija” un Ventspils Kultūras centrs.
7. oktobris
Institūtā viesojās viens no mūsdienu izcilākajiem zinātniekiem valodniecībā – amerikāņu lingvists Daniels Everets (Daniel Everett), kura grāmata “Valoda – kultūras elements” LU prof. I. Druvietes tulkojumā ir iznākusi arī latviski. To izdevusi Latviešu valodas aģentūra. Daniels Everets ar savu valodniecības atklājumu satricināja zinātnes pasauli, izvirzot hipotēzi par kultūras noteicošo lomu valodas attīstībā.
„Pasaules valodu daudzveidība ir viens no visnozīmīgākajiem izdzīvošanas līdzekļiem, kādu attīstījusi mūsu suga. Tas ir tik svarīgi tāpēc, ka ikviena valoda ir tās runātāju domāšanas rīks un nodrošina veiksmīgu pielāgošanos dzīves videi, kā arī risina noteiktai kultūrai raksturīgās problēmas. Valodās ietverts mūsu sugas kolektīvais viedums, kas katrā valodā izteikts tik savdabīgi, ka ir grūti pārtulkojams citās,” raksta D. Everets.
4. oktobris
Uģa Oltes spēlfilmas “Upurga” pirmizrāde. Šajā ekoloģiskajā trillerī nojaušama virkne atsauču uz Latvijas lībisko mantojumu – caur valodu, kultūru, domāšanu un pasaules skatījumu.
Ar “Upurga” komandas gādību divi ar filmas lībisko līniju saistīti rekvizīti – Lāsmas Oltes pēc fotogrāfijas tapušais lībiešu skolotāja un pirmo grāmatu tulkotāja Nika Polmaņa portrets, kas redzams filmas kafejnīcas ainās, un Upurgas norāde – nonākuši LU Lībiešu institūta kolekcijā.
No janvāra līdz oktobrim
LU Lībiešu institūts no 2021. līdz 2023. gadam kopā ar kolēģiem no Falmutas Universitātes (Apvienotā Karaliste), Greningenas Universitātes (Nīderlande) un Tartu Universitātes (Igaunija) īsteno starptautisku pētniecības projektu “Re-voicing cultural landscapes: narratives, perspectives, and performances of marginalised intangible cultural heritage – Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse”.
Projektā pagājušajā vasarā tika uzsākti lauka pētījumi. Projekta īstenotājas Ieva Vītola, Lolita Ozoliņa un Baiba Šuvcāne devās pavisam septiņās vairāku dienu ekspedīcijās uz Ziemeļkurzemi – Lībiešu krasta ciemiem (Kolku, Melnsilu, Vaidi, Saunagu, Pitragu, Košragu, Mazirbi, Sīkragu, Lielirbi, Miķeļtorni un Ovišiem), kā arī Ventspili, kur mūsdienās dzīvo vairāki lībieši un Kurzemes lībiešu dzimtu pēcteči. Savukārt pieci braucieni notika uz Vidzemes lībiešu apdzīvotajām teritorijām, kas mūsdienās atrodas galvenokārt Limbažu novadā (Pāle, Puikule, Vitrupe, Salacgrīva, Aloja, Staicele, Lēdurga) un Valmieras novadā (Mazsalaca).
Pandēmijas ierobežojumu laikā vairākas intervijas ar lībiešiem un lībiešu pēctečiem, lībiešu mantojuma saglabāšanā iesaistītajiem cilvēkiem tika veiktas tiešsaistē.Lauka darba posms ir noslēdzies ar apjomīgiem rezultātiem –12 braucienos un 12 Zoom sarunās kopā satikti 88 cilvēki, kuru mutvārdu liecības dokumentētas 60 intervijās, audioierakstiem kopā sasniedzot vismaz 72 stundu garumu!
LU Lībiešu institūts pateicas visiem uzrunātajiem un satiktajiem cilvēkiem par atsaucību un sadarbību, atrodot laiku un daloties savā pieredzē un pārdomās par lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām un to nozīmi gan viņu pašu dzīvēs, gan apkārtējā ainavā!Šobrīd notiek ekspedīcijās iegūto materiālu apstrāde – ierakstu transkribēšana un aprakstīšana, lai tos tālāk izmantotu zinātnisku publikāciju sagatavošanā.
23. septembris
Institūta direktors Valts Ernštreits kā ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades 2022–2032 vadības grupas līdzpriekšsēdētājs darba grupas sanāksmē vada sesiju, kas veltīta globālo resursu mobilizācijai Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades stratēģijas īstenošanai.
21. septembris
Intervija ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu Igaunijas radio “Vikerradio” par lībiešu valodu, dzeju un tās lomu mūsdienās. Intervija klausāma šeit.
6. septembris
Žurnāla “Domuzīme” (4. num.) publikācija “Dzīva vai mirusi” veltīta lībiešu un prūšu valodai. Par lībiešu valodu stāsta institūta vadītājs Valts Ernštreits.
No 21. līdz 26. augustam
LU Lībiešu institūta pētnieki Milda Dailidėnaitė, Valts Ernštreits, Uldis Balodis un Gunta Kļava piedalījās konferencē “Congressus XIII Internationalis Fenno-Ugristarum”, kas norisinājās no 21. līdz 26. augustam Vīnē. Informācija par konferenci pieejama šeit.
19. augusts
Raksts Limbažu novada laikrakstā “Auseklis” par LU Lībiešu institūta viespētnieču Ievas Vītolas un Lolitas Ozoliņa lauka pētījumiem “Pētnieki no ārzemēm apmeklēja lībiešu vēsturiski apdzīvotās vietas” par starptautiskā projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” Ziemeļvidzemes un Dienvidrietumigaunijas vietu apmeklējumu, ar mērķi iepazīt lībiskā mantojuma liecības ainavā. Raksta autore: Aiga Evertovska
6. augusts
Institūta pētnieki piedalās Lībiešu svētkos, kur to dalībnieki noklausījās stāstījumus par norisēm Lībiešu kultūrtelpā: “Lībiskā mantojuma iedzīvināšana Latvijā” (Valts Ernštreits, Ieva Vītola, Lolita Ozoliņa), “Muzikālais mantojums lībiešu kultūrā” (Baiba Šuvcāne), “Atjaunotā mēnešraksta “Līvli” 30 gadi” (Renāte Blumberga).
No 2. līdz 6. augustam
LU Lībiešu institūtā viesojās projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” vadošie partneri no Falmutas Universitātes (Apvienotā Karaliste), projekta partneri no Greningenas Universitātes (Nīderlande) un Tartu Universitātes (Igaunija). Pirmās divas dienas tika pavadītas intensīvās darba sesijās, prezentējot un diskutējot par pētījumu gaitā iegūtajām atziņām un pirmajiem secinājumiem tradicionālo minoritāšu kultūru: kornvoliešu, frīzu un lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, pieejamību un ilgtspējību. Viesošanās noslēguma dienās, projekta partneri devās tematiskos izbraukumos, lai iepazītu lībiskā mantojuma izpausmes Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā, kā arī apmeklēja tradicionālos Lībiešu svētkus Mazirbē.
No 29. jūlija līdz 6. augustam
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits un pētniece Gunta Kļava (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) Lībiešu bērnu un jauniešu nometnes – vasaras skolā “Mierlinkizt” kopā ar vecākās grupas bērniem un jauniešiem un skolotāju Reini Zumbergu strādāja lībiešu valodas stundās. Visi kopā meklēja informāciju par lībiešiem svarīgo, veidoja prezentācijas par to, domāja, kā pateikt lībiski visu, kas nepieciešams, un arī radīja jaunus vārdus.
29. jūlijs
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits un pētniece Gunta Kļava (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) tikās ar Lībiešu bērnu un jauniešu nometnes – vasaras skolas “Mierlinkizt” bērniem un jauniešiem, lai mācītos lībiešu valodu. Pirmajā mācību dienā mēģinājām atcerēties, ko jau protam un zinām, nostiprināt to, ko esam atcerējušies, un arī iemācīties kaut ko jaunu, gan aktīvi rakstot un lasot, gan lecot un skrienot. Tas daudz līdzēja arī valodas konkursā, kur nederēja ne ātrums un pat ne veiklība, bet tikai un vienīgi lībiešu valodas prasme.
2. jūlijs
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits piedalās festifāla “Lampa” sarunā “Latviskās un latviešu identitātes”. Vairāk šeit.
1. jūlijs
Izdevniecībā Peter Lang iznācis apjomīgs izdevums par baltu un Baltijas jūras somu valodu kontakitem “Insights into the Baltic and Finnic Languages. Contacts, Comparisons, and Change” (Peter Lang, 2022) Helles Metslangas (Helle Metslang), Mīnas Norvikas (Miina Norvik) un Andras Kalnačas redakcijā.
Grāmatā ir 12 rakstu, kas veltīti baltu un somugru valodu pētniecībai. Grāmatā ietverti arī 3 institūta pētnieku – Ulda Baloža, Mildas Dailidenaites un Valta Ernštreita – raksti.
30. jūnijs
Tartu Universitātes Igauņu un vispārējās valodniecības institūta profesors Karls Pajusalu stāsta par Ludzas igauņiem un intervē Latvijas universitātes Lībiešu institūta pētnieku Uldi Balodi Igaunijas Dzimtās valodas biedrības žurnālā “Oma Keel”.
Žurnāla “Oma Keel” Nr. 1/ 2022 ir brīvi pieejams šeit.
25. jūnijs
Latvijas Radio Latgales studijas intervija ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieku Uldi Balodi, kurš kopš 2013. gada pēta Ludzas igauņu valodu un par Ludzas igauņu ekspozīciju Ludzas Novadpētniecības muzejā – par Ludzas igauņu izcelsmi, valodas senajām saknēm un kopienas vēsturi.
21. jūnijs
LU Lībiešu institūta direktors, Valts Ernštreits ir ievēlēts par ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades 2022–2032 sagatavošanas darba grupas UNESCO līdzpriekšsēdētāju.
16. jūnijs
Ludzas Novadpētniecības muzejā norisinājās Ludzas igauņiem veltīts studiju seminārs “Ludzas igauņi un Baltijas jūras somu mantojums Latgalē”. Semināra laikā muzejā tika atklāta arī ekspozīcija, kas veltīta Ludzas igauņiem un viņu mantojumam. Ekspozīciju veidoja Uldis Balodis sadarbībā ar muzeja speciālistiem. Par Baltijas jūras somu valodām un to izcelsmi, Ludzas igauņu valodas senajām saknēm un Ludzas igauņu kopienas vēsturi stāstīja Helsinku Universitātes profesors Riho Grīntāls (Riho Grünthal), Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu (Karl Pajusalu), kā arī LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes pētnieks Uldis Balodis.
Semināru atklāja goda viesis, Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss (Arti Hilpus), kā arī Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija ārštata padomnieks kultūrpolitikas ieviešanas jautājumos un LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits un Igaunijas Dzimtās valodas biedrības priekšsēdētaja Helle Metslanga (Helle Metslang).
Pasākumā Igaunijas Kultūras ministrijas Starptautisko attiecību un integrācijas vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) sveica gan pētniekus, gan Ludzas pašvaldības un tās iestāžu aktīvos darbiniekus ar Igaunijas Republikas Kultūras ministrijas atzinības rakstiem par ieguldīto darbu Ludzas igauņu mantojuma pētniecībā un popularizēšanā.
Noslēgumā semināra dalībniekiem bija lieliska iespēja dzirdēt Ludzas igauņu valodas skanējumu folkloras kopas “Ilža” izpildījumā.
Pasākums notika ar Ludzas novada pašvaldības, Ludzas Novadpētniecības muzeja un Igaunijas Dzimtās valodas biedrības (Emakeele Selts) atbalstu un gādību.
No 2. līdz 3. jūnijam
Upsalas Universitātē (Zviedrijā) norisinās pirmā Mazajām Baltijas jūras somu valodām veltītā starptautiskā konference, kurā plaši tika pārstāvēta lībiešu valodas tematika. Trīs konferences referātus, tostarp vienu no plenārsēdes referātiem, lasīja arī LU Lībiešu institūta pētnieki – Milda Dailidenaite, Valts Ernštreits un Gunta Kļava (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527). Vairāk par konferenci lasiet šajā saitē.
1. jūnijs
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits uzstājas UNESCO organizētajā augsta līmeņa dialogā par informācijas tehnoloģijām pirmiedzīvotāju valodām (High-Level Dialogue: Indigenous Languages). Pasākumā paziņoti arī uzvarētāji pirmiedzīvotāju valodām veltītajā hakatonā, kura vērtēšanā piedalījās arī LU Lībiešu institūts.
No 26. līdz 29. maijam
No 26. līdz 29. maijam Vašingtonas Universitātē Sietlā norisinājās 28. Baltijas studiju konference “Baltic Studies at a Crossroads” (AABS). Dažādās konferences sesijās un citos pasākumos piedalījās arī LU Lībiešu institūts pētnieki.
Konferences atklāšanas plenārsēdē 26. maijā – Ulda Baloža referāts par pieredzi apdraudēto valodu dokumentēšanā un saglabāšanā “Perspectives on Language Materials for Dormant and Endangered Language Communities in North America and Northern Europe”.
27. maijā Valts Ernštreits moderēja diskusiju par filmu “To Save a Language / Keelepäästja”, kura stāsta par igauņu valodnieka Indreka Parka pieredzi Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju valodu saglabāšanā; Milda Dailidenaite uzstājās ar referātu “Indirect Imperatives in the Baltic Sea Region” un Valts Ernštreits uzstājās ar referātu “Digital Resources in the Service of the Livonians – an Indigenous People of the Baltics”.
28. maijā Valts Ernštreits un Sanita Reinsone (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) vadīja sesiju “Digital Resources and Tools for Humanities and Social Sciences: Latvia”, kuras dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar LU Lībiešu institūta veidotajiem digitālajiem resursiem; Gunta Kļava uzstājās ar referātu “COVID-19 pandemic challenges for the endangered language communities: Livonian example” (PostDoc Latvia, pr. nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527); Uldis Balodis un Karls Pajusalu (Tartu Universitāte) uzstājās ar referātu “Literature and Language Development in the Dormant Languages of the Baltic countries”.
24. maijs
Raksts Limbažu novada laikrakstā “Auseklis” par LU Lībiešu institūta viespētnieču Ievas Vītolas un Lolitas Ozoliņa lauka pētījumiem starptautiskā pētniecības projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” ietvaros – “Turpinās lībiskā mantojuma pētniecība novadā” par lauka pētījumu vairākās lībiešu senāk apdzīvotās vietās: Puikulē, Svētciemā, Salacgrīvā un Liepupē, lai dokumentētu vēsturiskās Metsepoles teritorijas lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma liecības. Raksta autore: Aiga Evertovska
13. maijs
LU Lībiešu institūtā viesojās Viļņas Universitātes latviešu valodas studentes kopā ar pasniedzēju Ernestu Kazakenaiti. Baudījām Ernestas studenšu labo latviešu valodas prasmi draudzīgā sarunā par lībiešiem un darbiem institūtā.
6. maijs
LU Lībiešu institūtā viesojās Tartu Universitātes lībiešu valodas studenti kopā ar pasniedzēju Tūli Tuisku un viņas kolēģiem. Vienmēr prieks uzņemt labus draugus un patiesi ieintersētus topošos pētniekus!
3. maijs
LU Lībiešu institūta pētniece Gunta Kļava (pēcdoktorantūras atbalsta projekts “Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām valodām (2020-2022) Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) uzstājās ar referātu Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta (TÜ eesti ja üldkeeleteaduse instituut) veidotajā lekciju ciklā TÜling. Lekcijas kopsavilkums, plašāka informācija par lekciju ciklu un pieslēgšanās detaļas atrodamas TÜling vietnē.
23. aprīlis
LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits ciemojās Latvijas vēstniecībā Francijā pie latviešu skoliņas un folkloras kopas “Guntiņas” bērniem un viņu vecākiem, un stāstīja par lībiešiem, lībiešu un latviešu valodas mijiedarbību, valodu līdzībām un atšķirībām. Valts Ernštreits rādīja bērniem, kā spēlēties ar valodu, atklājot latviešu un lietuviešu valodu līdzības, lībiešu, igauņu un somu valodu līdzības, kā arī lībiešu vietvārdu veidošanos.
8. aprīlis
LU Lībiešu institūta vadošajai pētniecei Renātei Blumbergai Talsu galvenajā bibliotēkā tika pasniegta 2022. gada Aleksandra Pelēča literārā prēmija par monogrāfiju “Lībiešu tautas nama vēsture: no ieceres līdz atklāšanai”. Uz balvu bija izvirzītas astoņas 2021. gadā izdotas grāmatas, kas saistītas ar Talsu novada kultūrvēsturisko dzīvi. Ziemeļkurzemes piekrastes ciems Mazirbe, kurā atrodas 1939. gadā atklātais lībiešu tautas nams, administratīvi atrodas Talsu novadā. Literāro prēmiju 2000. gadā par godu Vidzemē dzimušā, bet pēc Sibīrijas izsūtījuma mūža otro pusi Talsos pavadījušā dzejnieka Aleksandra Pelēča (1920–1995) 80. jubilejai iedibināja Talsu pilsētas dome. Savulaik prēmija ir piešķirta arī LU Lībiešu institūta pētniecei Baibai Šuvcānei par darbiem “Senais lībiešu ciems Kolka” (2011) un “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” (2016).
6. aprīlis
Karjeras izglītības pasākumā skolu jauniešiem “Ēnu diena” arī LU Lībiešu institūta viesojās ēnas – Jūlija Otomere no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 7.b klases un Katrīna Lote Gaile no Rīgas Imantas vidusskola 9.c klases. Paldies meitenēm par aktīvo interesi, un nu arī radies šīs dienas nosaukums lībiski – Vōŗõd pǟva (Ēnu diena).
5. aprīlis
LU Lībiešu institūta direktoram, lībiešu kultūras darbiniekam Valtam Ernštreitam un Turku Universitātes pētniekam, Somijas un Ungārijas kultūras kontaktu veicinātājam Heino Nīsenenam (Heino Nyyssönen) pasniegta EW Ponkalas fonda (Somija) balva. Balvu piešķir 1924. gadā Somijas uzņēmēja un mecenāta Erki Vilho Ponkalas (Erkki Wilho Ponkala; 1862–1943) dibināts privāts fonds, un tā tiek pasniegta par kultūras kontaktu veicināšanu starp somugru valodās runājošām tautām.
30. marts
Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences konferences sekcijā “Language and Culture in the Digital Age / Valoda un kultūra digitālajā laikmetā” tika prezentēti vairāki priekšlasījumi LU Lībiešu institūta īstenoto pētījumu projektu ietvaros.
Gunta Kļava, LU Lībiešu institūta pētniece, uzstājās ar priekšlasījumu “Digitālo instrumentu loma apdraudēto valodu saglabāšanā”. Pētījums īstenots pēcdoktorantūras atbalsta projekta “Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām valodām (2020-2022) Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527 ietvaros. Prezentācijas ieraksts ir pieejama šajā saitē.
Konferences sekcijas otro daļu vadīja LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš uzstājās ar savu priekšlasījumu “Kādas digitālās tehnoloģijas nepieciešamas lībiešu valodai?” Pētījums veikts VPP “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” “Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca” Nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0002 (2021.–2024.) ietvaros. Prezentācija ir pieejama šajā saitē.
Milda Dailidėnaitė, LU Lībiešu institūta pētniece, prezentēja pētījumu “Lībiešu jusīvs un konsesija”. Pētījums veikts VPP “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” “Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca” Nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0002 (2021.–2024.) ietvaros. Prezentācijas ieraksts ir pieejams šeit.
Starptautiskā projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” ietvaros, LU Lībiešu institūta viespētieces Lolitas Ozoliņa un Ieva Vītola prezentēja “Lībiešu kultūrainavas refleksijas digitālajā vidē”. Priekšlasījuma prezentācija ir skatāma šajā saitē.
28. marts
LU Lībiešu institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava viesojās Ventspils Centra sākumskolā un Tārgales pamatskolā, kur pastāstīja par lībiešiem, lībiešu vēsturi, kultūru un valodu, institūtā īstenoto projektu rezultātiem (pēcdoktorantūras atbalsta projekta “Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām valodām (2020-2022)” Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527, Vietvārdu projekta Nr. LZP 2019/1-0240 u. c.) abu skolu vecāko klašu skolēniem. Paldies par lielo interesi un uzmanību skolēniem un skolotājām.
19. marts
Ar lībiešu tradīciju – putnu modināšanu, Mazirbē pie jūras miglas pielietā pludmalē, atklāta ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgade (2022–2032) Latvijā. Julgī Stalte un Salaspils koris “Lōja”, tā vadītājs Ģirts Gailītis, iesaistīja modināšanā visus sanākušos, pastāstot arī par tradīcijas saknēm – lībiešu uzskatu, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina. Putnu modināšanas brīdis tradicionāli iezīmē lībiešu gada sākumu.
Katras valodas un kultūras pastāvēšanai vissvarīgākais ir attīstība un iešana līdzi laikam, balstoties uz stingrajām saknēm, vērtībām un mantojumu. To savās uzrunās pauda arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades koordinatore Irmgarda Kasinskaite-Buddeberg no International Decade of Indigenous Languages. Par to, kas un kā tiek darīts lībiešu valodas pastāvēšanai un attīstībai, pasākuma turpinājumā Lībiešu tautas namā pastāstīja LU Lībiešu institūts, iepazīstinot ar lībiešu valodas un kultūras resursu platformas Livonian.tech izveides ideju un tās īstenošanu, apkopojot un padarot viegli lietojamus institūtā īstenoto projektu rezultātus.
Cilvēces bagātība ir cilvēces dažādībā, un tikai zināšanas un izpratne par šo dažādību ir pamats mierīgai dzīvošanai visiem kopā, ko uzsvēra Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis, stāstot par lībiešu valodas iekļaušanu enciklopēdijas šķirkļu nosaukumos.
ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) atklāšanu organizēja LU Lībiešu institūts sadarbībā ar lībiešu kopienas organizācijām un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Paldies Baiba Molnika, Zane Ernštreite, Ieva Ernštreite, Janusz Kaminski, Sigita Grinpukale no “Divjūriņas”.
Putnu modināšanu un simbolisko sākumu jauniem darbiem Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadē atbalstīja Latvijas Universitāte, kuras prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete arī pati iesaistījās pasākuma norisē, un Izglītības un zinātnes ministrija. Pateicamies par atbalstu un nododam viņiem lībiešu putnu solījumu par īpaši labu un saulainu gadu!
18. marts
Upsalā notikušajā 6. konferencē “Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs” (15.-18. marts) LU Lībiešu institūta pētnieki Milda Dailidėnaitė, Valts Ernštreits un Gunta Kļava (pēcdoktorantūras atbalsta projekts “Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām valodām (2020-2022)” Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) stāstīja par metodēm, kas būtu nepieciešamas lībiešu valodas digitālās pētniecības uzlabošanai. Konferences programma šeit.
17. marts
Raidījumā “Kultūras Rondo” LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāsta par ANO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022-2032) un tās atklāšanas pasākumu, kas norisināsies 19. martā, Lībiešu tautas namā Mazirbē.
Lai saglabātu pasaules valodu daudzveidību un aizsargātu apdraudētās valodas, ANO izsludinājis Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022–2032). “Senā lībiešu tradīcija – putnu modināšana – notiek ap lieldienu laiku. Šogad sakritis, ka sākas ANO izsludinātā Pirmiedzīvotāju valodu desmitgade. Mums likās loģiski šīs divas lietas savienot kopā. Putnu modināšanas tradīcija iezīmē gada sākumu lībiešu tautas kalendārā. Šķita ļoti iederīgi ar lībiešu gada sākumu iesākt vienlaikus ANO pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi,” stāsta Valts Ernštreits.
16. marts
Ministru kabinets apstiprinājis “Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2021.-2027. gadam”, kura izstrādē iesaistījās arī LU Lībiešu institūts. Vairāk par plānu lasīt šeit.
10. marts
5. marts
Kopā ar visu Latviju šodien pret karu Ukrainā iestājas arī Latvijas pirmiedzīvotāji lībieši un LU Lībiešu institūts. Krievija, kas šobrīd cenšas iekarot un paverdzināt ukraiņu tautu, ir drauds ne tikai saviem kaimiņiem, bet arī visām pasaules tautām – arī tām, kas dzīvo Krievijā un tās vārdā jau šodien tiek sūtīti karot un mirt svešā valstī. Slava Ukrainai, kas cīnās ne tikai par savu, bet visu pasaules tautu brīvību!
18. februāris
Igaunijas neatkarības dienas priekšvakarā vēstnieks Arti Hilpus pasniedza Igaunijas Ārlietu ministrijas pateicības rakstu LU Lībiešu institūta vadītājam Valtam Ernštreitam par ilgstošu darbu Lībiešu valodas un kultūras saglabāšanā, kā arī somugru sadarbības veicināšanā starp Igauniju un Latviju. Igaunijas Ārlietu ministrijas pateicības raksts tiek pasniegts tautas diplomātiem un biedrībām par ievērojamu ieguldījumu igauņu valodas un kultūras veicināšanā visā pasaulē. Igaunijas neatkarības diena tiek svinēta 24. februārī.
17. februāris
LU Lībiešu institūta krājumu papildina lībiešu kultūras darbinieces Zojas Sīles dāvinājums – kādreizējā Lībiešu savienības priekšsēdētāja Mārtiņa Lepstes 1925.-1931. gada korespondence, kurā atrodamas daudzas vēstules no nozīmīgiem lībiešu kultūras darbiniekiem un atbalstītājiem. Daudzas korespondencē atrodamās vēstules rakstītas arī lībiešu valodā. Šī kolekcija ir vērtīgs avots lībiešu valodas un vēstures pētniecībā.
26. janvāris
Raksts Limbažu novada laikrakstā “Auseklis” par LU Lībiešu institūta viespētnieču Ievas Vītolas un Lolitas Ozoliņa lauka pētījumiem starptautiskā pētniecības projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” ietvaros – “Pēta lībiskā mantojuma liecības mūspusē” – par lauka pētījumu vairākās lībiešu senāk apdzīvotās vietās, Pālē, Staicelē un Alojā, lai dokumentētu vēsturiskās Metsepoles (Mõtsa pūol) teritorijas lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma liecības. Raksta autore: Aiga Evertovska
24. janvāris
LU Lībiešu institūts pēc Liepājas Universitātes ierosinājuma studiju programmas “Kultūras vadība” studējošajiem pasniedza kursu “Ievads lībiešu kultūrā un valodā”. Kurss izveidots un aprobēts LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes kopīgi organizētajā “Lībiešu vasaras universitātē” un paredzēts pamatzināšanu iegūšanai par lībiešu vēsturi, kultūru un valodu dažādu jomu topošajiem pētniekiem. Kurss veidots, cita starpā balstoties uz pētījumiem, ko institūts īsteno lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanas un pieejamības nodrošināšanas (projektā RCL: ICH Re-voicing cultural landscapes: narratives, perspectives, and performances of marginalised intangible cultural heritage – Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse), lībiešu valodas saglabāšanas un apguves (PostDoc projektā Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527 “Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām valodām”), kā ar lībiešu valodas un kultūras resursu veidošanas jomā (projektā “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001). Nedēļu garais un intensīvais lekciju kurss noslēdzās 24. janvārī ar studiju programmas “Kultūras vadība” 2. kursa studentu prezentācijām, kurās studenti atklāja savas idejas lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un iedzīvināšanā.
11. janvāris
LU Lībiešu institūta vadošā pētniece Renāte Blumberga pēc Ungārijas ārkārtējā un pilvarotā vēstnieka Latvijā Ferenca Bāņai (Bányai Ferenc) ielūguma viesojās vēstniecībā Rīgā. Tikšanās iemesls bija Lībiešu tautas nams Mazirbē un Ungārijas valdības ieguldījums tā celtniecībā. Vēstnieka kungs un kultūras atašeja Annamārija Bāņai-Balāža (Bányai-Balázs Annamária) vēlējās iepazīstināt pētījuma “Lībiešu tautas nama vēsture” autori Renāti Blumbergu ar dokumentu kopijām no Ungārijas Nacionālā arhīva, kas apliecina Ungārijas valsts atbalstu lībiešu kultūrai pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. Dokumentus šovasar arhīvā bija sameklējusi kultūras atašeja Annamārija Bāņai-Balāža. Tā kā šie dokumenti pētījuma tapšanas laikā nebija autores rīcībā, vēlāk uz to pamata tiks sagatavots raksts par Ungārijas ieguldījumu lībiešu atbalstīšanā. Izsakot pateicību par dokumentiem un ielūgumu apmeklēt vēstniecību, Renāte Blumberga uzdāvināja savu 2021. gadā iznākušo monogrāfiju par Lībiešu tautas namu.
4. janvāris
Raidījumā “Kultūras Rondo” LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāsta par ieceri izveidot daudzfunkcionālu lībiešu valodas vārdnīcu
1. janvāris
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts novēl patiesa prieka pilnu Jauno gadu!
